Tas bija pavasarī. Gaiss plīvoja kā balts palags, pilns ar vēl neizsapņotiem sapņiem. 🌸
Tajā rītā, kad pasaule vēl čukstēja nakts stāstus, atnāca ziņa no Noras Ziemeles:
“Čau, tu tak mācies veidot logotipus…”
Es pasmaidīju, vēl nedaudz palicis starp sapņiem un īstenību.
Ballītes vakarā biju pastāstījis par savām pirmajām skicēm, varbūt mazliet drosmīgāk, nekā būtu vajadzējis. 🙈
Patiesībā tikai mācījos — lēnām, klusi, starp kafijas krūzēm un piezīmju lapām.
Kad Nora pajautāja:
“Vai vari mums izveidot logo bērnu korim?”
— mans “Jā” aizlidoja kā balts papīra lidaparāts, pāri visām šaubām. 🚀
Un tā, starp siltām krūzēm, naktslampiņām un klusām cerībām,
sāka dzimt mans pirmais darbs — bērnu korim “Nošu planētas”. 🎶
Skices bija maigas kā bērnības sapņi — notis, līnijas, apļi.
Bez plāna. Bez kartes. Tikai rokas, kas vēl tic brīnumiem. ❤️
Kad logo bija gatavs, es uzvilku jaku, uzliku ķiveri un ar rolleri devos ceļā uz Ventspili. 🛵
Vējš auroja sejā kā draiskulis, un katrs kilometrs bija kā solis uz priekšu — uz vietu, kur sapņi sastopas ar īstenību.
Man bija astoņpadsmit gadi. Bet sirdī — visa pasaule vēl priekšā.
Un tad… viņi tika līdz Eirovīzijas atlasei. 🎤🌟
Viņu krekli, viļņojošie plakāti, karodziņi vēja pirkstos.
Un tur — starp dziesmām un sapņiem — mans pirmais zīmējums, mans pirmais ceļojums.
Man atsūtīja video. 📹
Es skatījos un klusībā sapratu:
mans darbs dzīvo. Tāpat kā es.
Jo dažreiz pasaules dzimst pavisam klusi.
Tikai viena saruna. Viens “jā”.
Mazliet ticības. Mazliet pārdrošības.
Un vesela pasaule, kas gaida, lai Tu tai piešķir formu. 🌍✨
Sekojiet “Nošu planētām”:
Facebook | YouTube
Mazs sākums — liela planēta.
